Nevari piecelties? Ej pie daktera!

Askolds Gulsnītis visādā citādā ziņā ir priekšzīmīgs darbinieks. Ja vien nebūtu tās nepārvaramās, ik rīta pamošanās, grūtības. Nenovēršami kā rudens, pienāca arī tā diena, kad Gulsnīša priekšnieka, Pērkoņrata kunga, izturīgais pacietības vadzis lūza…

- Ja jūs, godātais Gulsnīša kungs, vēlreiz nokavēsiet darbu, gādīgā bet nedaudz saltā tonī nogranda Pērkoņrats, jums nāksies atrast uzņēmumu, kurš piedāvā nenormētu darba laiku! Ja nekas nelīdz, ejiet pie ārsta! Gulsnītim patika viņa darba vieta, kolēģi un arī pats Pērkoņrats, kurš pēc dabas bija viegli ievainojams un ļoti izdarīgs priekšnieks.

Tāpēc jau tajā pašā dienā gulsnītis stāvēja uz sava ģimenes ārsta, daktera Kukulīša, sliekšņa. Gulsnītis pirms gulētiešanas godīgi apēda visas, Kukulīša izrakstītās, tabletītes. Tik saldus murdziņus par Pērkoņrata kungu Gulsnītis nebija redzējis kopš savas pirmās darbadienas. No rīta Gulsnītis sēdēja gultā, vēl pirms iezvanījās sen nedzirdētais modinātājs.

“Jānopērk radio-modinātājs”, nodomāja Gulsnītis -, bez steigas apēda desmaizi un pacilātā noskaņojumā ieradās darbā jau piecpadsmit minūtes pirms Pērkoņrata kunga.

“Pērkoņrata kungs!”, ieraugot priekšnieku, mundri iesaucās Gulsnītis, “Paldies par jūsu ieteikumu! Es jūtos kā no jauna piedzimis!”
“Tas ir labi”, atrūca Pērkoņrats, “Bet kur jūs bijāt vakar?…”