M…m

Sinead O’connor ” Back Where You Belong ”

Oh it’s hard to
be a boy
when
all the men have
lost their joy
and they can’t find the ones they left behind .

Harder still to think
of being a man
in this world of
no lessons or love ,
it’s only war that men be thinking of .

Should you stay
or should you come down with me ?
Is that the question
you are asking of me ?
And do you think that you can
take the answer ?
As it turns ,
you have to wear life well .

Come down with me ,
come down
when you need me
but for now I want you
to be happy .

Sometimes life does
things to you
that will hurt you
and confuse you ,
but when you’re left behind
you’re sure to find .

I am with you though I can’t
come with you .
I am in you and I’m
always part of you ,
and all you ever have to do
to bring me to you
is …

Come down with me ,
come down
when you need me ,
but for now I want you
to be happy .

So you must go back home ,
that’s where you belong.
You must go back home .

You must go back home ,
that’s where you belong .

You must go back home ,
and I can’t come along …

Kādas piezīmes saņēmuši skolēni?

- Novieto un glabā savu somu skolas puķu dobē
- Ķīmijas stundā saka nepareizi priekšā
- Jūsu dēls izmetis klasesbiedrenes kažoku pa logu
- Stundas laikā mētājas ar kaktusu mazuļiem
- Kādēļ Ieva valkā gredzenu? (Pēc tam, kad skolotāja vairākkārt dienasgrāmatā bija ierakstījusi šo piezīmi, skolnieces mamma turpat dienasgrāmatā rakstiski atbildēja: «Atvainojiet, bet es tiešām nezinu, kādēļ šī bleķa stīpiņa par 1,5 Ls. viņai tik dārga…»)
- Ringolds Roaldam stundas laikā griež matus
- Skolotāju nosauc par sēņu zupu
- Apēd skolasbiedra brokastis
- Stundā brokasto
- Apdraud blakussēdētāja dzīvību, šūpojoties ar krēslu un lineālu rokās
- Izliekas, ka šķauda, bet apgalvo, ka viņa šķauda pa īstam. Iemāciet savam bērnam šķaudīt!
- Stundu laikā nekonce (vairāk šeit »)

Par jūru..

Dzīve, gluži kā milzīga jūra -
lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež..
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
kura zin savu straumi, pret mērķi, kas griež..

Un neprasi grūtums lai saudz’,
jāiet būs ilgi un daudz.

(Paldies omītei.)

Iekārojamais

Šorīt no rīta uzvilku vesti. Tādu ar balti zili pelēkiem rombiem. Kumpalās pirkta, bet eleganta. Noskuvu bārdu, ieļļoju ausis un nolāpītos maisiņus zem acīm. Jutos spirgts, svaigs un iekārojams.
Gāju pa ielu. Visi atskatījās. Pat bērni. Visiem patika veste. Un es.
Arī seksīgā pārdevēja no Spodrības ielas veikaliņa “Spodrīte” nenolaida skatienu. Pieplaka pie loga un skatījās uz manu cēlo soļošanu pretējā ielas pusē. Lai palielinātu efektu, un nodrošinātu bezrūpīgu flirtu nākotnē, nolēmu noiet vēlreiz garām pavisam tuvu un sazvērnieciski piemiegt ar aci, kas nozīmētu: “Drīz, drīz Tu kritīsi manos apskāvienos”. Pārgāju pāri ielai un virzījos uz veikaliņa pusi. Pie skatloga apstājos. Gribēju mirkšķināt. Nepaguvu. Jo atspulgā pamanīju sevi.
Mājās skrēju aulekšiem.
Kā es varēju aizmirst uzvilkt bikses?